- Ted
- 2019.09.16, 15:45
- https://www.theguardian.com/us-news/201
9/sep/06/from-mind-control-to-murder-how-a-d eadly-fall-revealed-the-cias-darkest-sec rets - 0 rakstair doma
- Once Upon a Time in Hollywood
- 2019.09.16, 11:57
- Patika, jo gara, jo niansēta, jo bez steigas un ļāva sajust nianses. Ja salīdzinam ar "traditional action", kas ir kā kaislīgs drāziens, šī bija niansēta erotika un maigošanās līdz kulminācijai un vēl fantastiska pēcspēle, kura ļauj vaļu fantāzijai. Bija fantastiski kadri, kad es skatījos un domāju - fak, kā tā var izplānot un novadīt kameru. Bija kadri, kuros piedomāts pie vissīkākajām detaļām (kā piemēram eļļu ēdošs V8 - nevis vienkārši dūmi, bet tieši tas zilais un pēc piedeguma smaržojošais, kas sajaucas ar benzīna dūmiem). Un paviršība/absurdums slepkavības ainās - tas protams Tarantīno rokraksts. Jo slepkavība nav galvenais, bet bez tās (tā pat kā sexā bez kulminācijas) nav jēga nekam - ne pirms, ne pēc.
Ir protams arī otrs skaidrojums - es reizēm asociēju sevi ar piņājošu četrdesmitgadnieku, kurš neredz savas veiksmes un iespējas. Tāpēc jābrauc brīvdienās uz laukiem un jāatrod mans ugunsmetējs. - 4 rakstair doma
- 2019.09.16, 11:16
- Hello rudens, hello iesnas!
- 0 rakstair doma
- 2019.09.16, 06:24
- We have no symbolic life, and we are all badly in need of the symbolic life. Only the symbolic life can express the need of the soul – the daily need of the soul, mind you! And because people have no such thing, they can never step out of this mill – this awful, banal, grinding life in which they are “nothing but.”…Everything is banal; everything is “nothing but,” and that is the reason why people are neurotic. They are simply sick of the whole thing, sick of that banal life, and therefore they want sensation. They even want a war, they all want a war, they are all glad when there is a war, they say, “Thank heaven, now something is going to happen – something bigger than ourselves!” These things go pretty deep, and no wonder people get neurotic. Life is too rational; there is no symbolic existence in which I am something else, in which I am fulfilling my role, my role as one of the actors in the divine drama of life. C.G. Jung
- 0 rakstair doma
- 2019.09.15, 21:35
- "do you ever just crave to someone’s presence, like you would literally be happy sitting next to them in silence and appreciating their existence"
- Šo ierakstu nevar komentēt.
- Par tradīciju sargāšanu
- 2019.09.15, 20:34
- Pašā 19. gs. sākumā Vidzemes ģeneralgubernators grāfs Ludvigs Augusts fon Mellīns, nopietni pievērsies Apgaismības ideju atbalstīšanai, ar rūgtumu secinājis, ka nekur Vidzemē vairs tauta nesvin Zāļu vakaru Sv. Jāņa Kristītāja dienā, kā tas bijis sendienās: "tauta arvien mazāk dejo savas dejas vai iet rotaļās", bet "to vietā spēlē vijoli un dejo vāciskos valšus". Tad nu grāfs savos īpašumos licis, bet citiem muižniekiem ieteicis ko darīt, lai zemnieki atsāktu Jāņu vakarā atkal dedzināt ugunskurus un dziedāt savas tautas dziesmas. Ja kāds paražas aizmirsis, tad lai palasa Frīdriha Blaufusa “Stahsti na tahs’ wezzas’ un jaunas’ buschanas to widsemmes łauschu”, bet dziesmas lai meklē K. Hardera, G. Bergmana rakstus, kuri abi vāc zemnieku tautasdziesmas.
- 0 rakstair doma
- 2019.09.15, 19:27
- Vakar divos naktī aleponijā bija slepenais Ivars-F koncerts. Tukšumiņš.
- 0 rakstair doma
- 2019.09.15, 18:58
- ( Now this is true art )
- 0 rakstair doma
- 2019.09.15, 18:28
- https://www.scientificamerican.com/arti
cle/do-plants-think-daniel-chamovitz/
3. You say that plants have a sense of smell?
Sure. But to answer this we have to define for ourselves what “smell” is. When we smell something, we sense a volatile chemical that’s dissolved in the air, and then react in someway to this smell. The clearest example in plants is what happens during fruit ripening. You may have heard that if you put a ripe and an unripe fruit together in the same bag, the unripe one will ripen faster. This happens because the ripe one releases a ripening pheromone into the air, and the green fruit smells it and then starts ripening itself.
5. Do plants have a memory?
Plants definitely have several different forms of memory, just like people do. They have short term memory, immune memory and even transgenerational memory! I know this is a hard concept to grasp for some people, but if memory entails forming the memory (encoding information), retaining the memory (storing information), and recalling the memory (retrieving information), then plants definitely remember. For example a Venus Fly Trap needs to have two of the hairs on its leaves touched by a bug in order to shut, so it remembers that the first one has been touched. But this only lasts about 20 seconds, and then it forgets. Wheat seedlings remember that they’ve gone through winter before they start to flower and make seeds. - 0 rakstair doma
- 2019.09.15, 14:54
- Šausmīgi patika.
"The Souvenir."
https://www.imdb.com/title/tt6920356/?ref_=nv_sr_2?ref_=nv_sr_2 - 1 rakstair doma
- 2019.09.15, 12:46
- Pēdējā laikā parādās sajūta, ka veiksme ir kaut kas, kas mani apmeklē labākajā gadījumā reizi gadā. Un lūk kāreiz pie vakardienas šī gada veiksme arī tika notērēta. Pavisam noteikti.
Situācija it kā pavisam ierasta, cibas starptautiskās ballītes orgkomiteja sēž vilcienā Jebeņas-Prāga, kurš nupat jau gandrīz nokļuvis galā, kad piepeši tiek pacelts jautājums par to, ka varētu tomēr nebraukt līdz centram, bet izkāpt vienu pieturu pirms, Holešovicē, un spirdzinošo dzērienu un burgeru vajadzībām apmeklēt CrossClub, jo kurš gan negrib apmeklēt CrossClub, šī lieliskā iestāde vienkārši praktiski nekad nav pa ceļam. Ideja neprasa pārāk lielus smadzeņu resursus, orgkomiteja savāc mantas un pamet transporta līdzekli, un neko pat nenojauš. Līdz brīdim, kad Dzelzceļa apps nesāk mest notifikācijas, ka vilciens, kurā orgkomiteja it kā joprojām atrodas, kavēsies. 3 minūtes. 9 minūtes. Te ir pēdējais skrīnšots, ko es uztaisīju, un ar to, piezīmēšu, nekas nebeidzās.
Orgkomiteja ir iemalkojusi pāris als, apēdusi pa burgerim, paspējusi nosalt un ir gatava doties projām. Vilciens, kurā vajadzēja tā vietā atrasties, – joprojām stāv. Stāv. Stāv. Vēl nekad spontānās idejas nav likušās tik uzvarošas. Skumdina tikai doma, ka nākamreiz laikam tā kārtīgi paveiksies kaut kad nākamgad uz rudeni. Nekas, es nekur nesteidzos. - Mūzika: Aesop Rock / Gopher Guts
- 0 rakstair doma
- 2019.09.15, 11:19
- Izgāju "ārā", paskatījos apkārt.
Laikmeta iezīme - daudz vientuļu sieviešu ar un bez bērniem, milzīgu atbildības nastu. Ģimene drīzāk kā izņēmums.
Bet varbūt, tas tā tikai manā burbulī... - 16 rakstair doma
- 2019.09.14, 18:45
- Lasu Rīgas Laikā Šlāpina interviju ar M. Pīlēnu un brīžam gribas pašķirt atpakaļ žurnāla vāku, lai pārliecinātos, ka nelasu Santu vai Lillit.
- 7 rakstair doma
- charakters
- 2019.09.14, 11:54
- tik atbaidoši dostojevska tēli, tādā īpašā, sīkmanīgi zemiskā pretīgumā - klausos un visu laiku bail sevi tur ieraudzīt
- 0 rakstair doma
- 2019.09.14, 11:35
- (lasīt comic guy'esque balsī) Šis ir viens no neprasmīgāk veiktajiem reklāmas foto. Skaidri redzams, ka intensīvās gaismas kūlis nāk no cita punkta, kas atrodas zem un, šķiet, nedaudz aiz cilvēka. Laikos, kad katrs 2. cilvēks ir fotožopa eksperts, uzskatu šo par augsta līmeņa ķecerību. (pārtraukt lasīt tajā balsī)Vēl skrīnšotā pamanījos notvert kompja videokartes artefaktus, no kuriem ar soft metodēm nekādi nav izdevies atbrīvoties. Labi vismaz, ka varu paspēlēt spēles, kas nav GPU prasīgas (un viena no tām ir Underrail: Expedition, fuck yeah). Teiksim, WOWS nevaru paspēlēt, jo šo mazo balto artefaktu vietā sākas tripa cienīgi vizuāļi.
Ak jā, nāc šovakar uz Fon Stricka villu. Spēlēs Ž kopā ar lietuvietēm shishi. Ieeja tikai 12 vai 15 eur. - 6 rakstair doma
- 2019.09.14, 07:34
- lūdzu iesakiet labu fizioterapeitu, kurš specializējas uz ceļgala traumām un *sarunājas* ar cilvēkiem, der arī tie, kas strādā ar post-fizio metodēm (osteopātija, kinezioloģija).
- 2 rakstair doma
- 2019.09.13, 16:23
- faaaak, man ir resni pirksti
- 0 rakstair doma
- 2019.09.14, 00:20
- Unpopular opinion: Pārim vai laulātajiem būtu jāizšķiras pie pirmajām domām, ka vajadzētu šķirties.
Es zinu, cik cilvēciski grūti tas ir, bet tas ir vienīgais ceļš, kā būt patiesi laimīgam. - 5 rakstair doma
- velni
- 2019.09.13, 22:31
- Благодаря доброи юз. юноны, нашол всётаки Достоевского (помнйите графа Т!) на аудиокниге, приятнои такои, хорошенкои, и тепер Бесы слушаю. краса какая! они тут, например, чай кушают..
- 2 rakstair doma
- 2019.09.13, 21:53
- "mindful" anything
- 1 rakstair doma
- 2019.09.13, 21:34
- Nu, pediņ.
- 3 rakstair doma
- Par to, cik reti vairs šeit ko ierakstu, un kā skrien laiks
- 2019.09.13, 20:52
- Gustavam 3!
- 10 rakstair doma
- 2019.09.13, 19:26
- Ir diezgan forši, ka pastāv visādas ārējā realitātē novērojamas pazīmes, kā nomērīt personīgo depresiju. Kad vasarā kūlos cauri Tumšajai Dirsai (grūtākais laikam bija jūlijs un pirmā augusta puse), ievēroju, kā dzīvokļa (ne)kārtības stāvoklī var fiksēt emocionālo procesu, piemēram, kāda lieta ir pacelta, lai to aiznestu cauri dzīvoklim uz citu vietu, bet pamesta pusceļā, jo pietrūcis motivācijas vai gluži vienkārši spēka nest tālāk. Vēl trakāk bija ar ēšanu un ēstgatavošanu. Ideja, ka būtu iespējams paveikt tik vājprātīgi sarežģītu procedūru kā pagatavot ēst (izdomāt, ko ēst; doties uz veikalu, to visu atrast; iegādāties; atnest mājās; gatavot; ēst; nokopt gatavošanas sekas), tajā laikā bija vienkārši smieklīga. Nedaudzie resursi izgāja saņemšanās spēkā reizumis aiziet uz darbu vai satikt kādu draugu, tāpēc lielākoties es a) izvēlējos vispār neēst, b) pasūtīt Woltu. Kaut kad augusta beigās atklāju, ka Woltā var apskatīties pasūtījumu vēsturi, un no tur izšķiestās naudas apjoma pārskrēja šermuļi, nozvērējos sev nekad vairs no Wolta nekad neko nepasūtīt un šī lēmuma pārkāpšanu uzskatīt par pazīmi tam, ka mentālais stāvoklis atkal pasliktinās. Bet nu jau gandrīz kādu mēnesi viss ir diezgan zajebis, un to arī redzu: dzīvoklis pastāvīgi ir patīkami kārtīgs, jo disciplinēti pie tā strādāju (cenšos ik dienas, pirms eju prom no mājām, nomazgāt traukus, uzslaucīt grīdas un visu puslīdz sakārtot tā, lai prieks vakarā atgriezties, un ir). Tāpat arī atgriezies prieks gatavot ēdienu. Vakar Akadēmijā bija zinātniskās padomes sēde, kur skatīja manu atjaunošanos doktorantūrā un radikālu pēdējā brīža tēmas maiņu, kas nozīmē visu būtībā sākt no nulles; augstā adrenalīna dēļ visu dienu neko nespēju ieēst, bet pat tad, ap deviņiem vakarā lielā pārgurumā pa ceļam iegriežoties veikalā, pat prātā nenāca vakariņām pirkt kaut kādus pusfabrikātus, tā vietā fantazēju par gaileņu-kabaču sautējumu ar savvaļas rīsiem, ko arī pēc tam mājās realizēju un domāju, this is great, I'm in such a good place.
Vispār es tā pārskatīju, kādas izmaiņas fiziskās veselības/pašsajūtas stāvoklī man ir šī gada laikā notikušas. Gada sākumā dzīvoju kā vienmēr, liekas, ka jūtos okei, varbūt bieži jūtos nogurusi un nomākta, bet nu, ziema, stress, attiecību išūzi, noteikti norakstāms uz to. Tomēr nolemju meklēt cēloni.
1) Uztaisu asinsanalīzes. D vitamīns knapi pāri nullei. Sāku dzert jaudīgas devas D vitamīnu. Konstantais nogurums pamazām sāk sarauties un atkāpties.
2) Aizeju pie uztura speciālistes. Uztaisu vēl visādas analīzes. Noskaidrojas, ka man ir vāja laktozes panesība un manam ķermenim vispār ne sevišķi patik dzīvnieku izcelsmes lietas. Bez sevišķām grūtībām permanenti atsakos no piena produktiem un pārorientējos uzturā pamatā uz visādiem dārzeņiem, krietnajiem taukiem un citiem labumiem. Pašsajūta superstrauji uzlabojas. Pazūd tā parādība, ka vairs nestrādā galva, ja neesi paēdis + pazūd vēl daļa no fona noguruma.
3) Augustā pieteicos vienam sporta medicīnas pētījumam. Tas bija tā: tev uztaisa pāris testus, noskaidro visādas lietas (kardioslodzi, tauku un muskuļu masas attiecības utt). Tad četras nedēļas trīsreiz nedēļā ir jāiet uz treniņiem. Treniņi beisiklī ilgst piecpadsmit minūtes - trīs vingrojumi, kas katrs jāatkārto četras reizes pa 30 sekundēm. Yo, to pat es varu izturēt un nenomirt no garlaicības! Treniņā arī mēra pulsu, kas jātur individuāli noteiktās robežās un grupā katrreiz ir 1-4 cilvēki, kas principā nozīmē personīgo treneri ar sporta medicīnas izglītību. Tie notika Barona sporta kvartālā vakaros, un tā kļuva par tādu foršu rituālu pieredzi - katrreiz vēlas pēcpusdienas saulē, klausoties austiņās mūziku, soļot turp, tad atvasaras vējā ņemties ar savu ķermeni un priecāties par visu tā sporta laukuma vaibu - tas ir pārpilns ar visāda veida sportistiem, bērniem, skeiteriem un citādiem priecīgiem endorfīniem pilniem cilvēkiem, kas līksmi sasaucas un vispār izrādījās ļoti negaidīts un gaišs Rīgas vaigs. Tāpat pa ceļam sāku piekopt paradumu iegriezties "Burkā" un paķert visādus eksperimentālus produktus, piem, falafela maisījumu vai papīra granulas kaķiem. Dis was great, un man bija patiesi žēl, kad šis mēnesis beidzās. Bet beidzās, un tika uztaisīti jauni testi, un izrādījās, ka šī mēneša laikā esmu zaudējusi gandrīz divus kilogramus tauku, kas aizvietoti ar muskuļiem. Prikiņ?! Un viss no 15 minūtēm trīsreiz nedēļā! (Tieši to arī tas pētījums raudzīja noskaidrot - vai gadījumā nepietiek ar pavisam īsiem augstas intensitātes vingrojumiem mūsdienu aizņemtajiem cilvēkiem tā vietā, lai viņi ietu stundu svīzdami mocīties sporta zālē.) Ok, papildus es vasaras gaitā, kad nebija spēka salabot riteni, pieradu daudz staigāt kājām, tā ka dienišķais workauts man joprojām ir nostaigāt 10-20 kilometrus ik dienas. Palīdz arī izvēdināt galvu.
Fiziskā un mentālā pašsajūta augusta laikā uzlēca, nemāku teikt, bet par kādiem 100-200%.
4) Sekojot tepat cibā atrastiem kolēģu ieteikumiem, sāku dzert 5-htp, kas it kā uzlabojot mentālo pašsajūtu, dodot enerģiju un pat mazinot depresijas simptomus. Nu, varu teikt, ka pirmās desmit dienas vispār bija kaut kāds konstants MDMA trips. Savus dienišķos kilometrus šajā laikā drīzāk nolēkāju vai nodejoju, nevis nogāju. Tagad labsajūtas intensitāte drusku mazinājusies (kas arī varētu būt saistīts ar to, ka pēdējo nedēļu neesmu dabūjusi izgulēties kā nākas), taču joprojām jūtos ļoti mierīgi un laimīgi, pats galvenais - fonā vienmēr esošais stresa monstrs (jo es vairs neatceros tādu laiku dzīvē, kad paralēli nebūtu jādara vismaz 5-8 apjomīgi projekti, kas turklāt pastāvīgi tiek kavēti) piepeši vairs nežņaudz kaklu ar spalvainu ķepu, tā vietā ir tāds - lol, viss taču ir reāli izdarāms, par ko tur stresot.
Šo visu ņemot vērā, man ir tikai viens jautājums: kādā ellē es dzīvoju gada sākumā un kā man varēja likties, ka "ir taču okei, tas tikai viegls nogurums"? - 61 rakstair doma
- 2019.09.13, 17:34
- lūdzu iesakiet jogu, iesācējiem slotaskātniekiem, centrā.
- 7 rakstair doma
- Auto sagatavošana pārdošanai
- 2019.09.13, 16:13
- Ir:
Trīs-ar-astīti gadus veca Toyota Verso, tehniski ideālā stāvoklī, ko grasos pārdot. Diemžēl saimnieks neuzmanīgs sušķis, ar diviem bērniem, tādēļ auto stāvoklis pirms pārdošanas jāuzlabo.
Vajag:
- priekšējo bamperi krāsot/mainīt (švīkas)
- aizmugurējo lampu korpusu piestiprināt, jo ir vaļīgs, neturās, kaut kāds plastmasas sūds noplīsis
- pārbaudīt visas spuldzītes/vadus, nedeg pakaļējie gabarītlukturi, neesmu gan skatījies, vai lampas pie vainas, vai vadi
- šādus tādus sīkumus salonā pārbaudīt (plastmasas sūdiņi, kas pazuduši/noplīsuši)
- uzlikt (vēlams arī nopirkt, lai gan varu arī pats) jaunas ziemas riepas
- veikt salona ķīmisko tīrīšanu, lai uzlabotu salona stāvokli
Prasības:
- pārāk necentīsies appist
- spēja brīvi komunicēt latviešu valodā
- spēja normāli darbus satāmēt, pirms sākt darbus, un +/- pie tāmes pieturēties
- ja atklājas kaut kādi neparedzēti sūdi, informēt, normāli paskaidrot un piedāvāt risinājumu, nevis močīt un pēc tam censties izspiest naudu
- izdarīt darbus solītajos termiņos
- izrakstīt oficiālu rēķinu juridiskai personai (vēlams, bet nav obligāti, varu arī privāti samaksāt, ja piedāvājums labs)
Iesakiet, lūdzu, servisu/meistaru, vēlams labajā krastā (Teikas/Juglas puse būtu lieliska). Dīlerservisu neieteikt, ja neko labāku/lētāku neatradīšu, turp arī vedīšu. Paldies! - 6 rakstair doma
- ---
- 2019.09.13, 13:25
- Vai tu, cibiņ, jau esi noklausījies "Beneath the Eyrie"?
- 1 rakstair doma
- Pāris spilgtu citātu
- 2019.09.13, 10:06
- Latvijas Mākslas akadēmijas simtgade
Ne visi mākslas studenti kļūst mākslinieki, un tas arī nav vajadzīgs, jo mākslas izglītība rada cilvēkiem to paradīzi, kurā tverties grūtos brīžos.
Arī šajās performancēs ir vieta vārdam, ir vieta krāsai, digitālajai pasaulei, ir vieta mūzikai – apvienojas labākais cilvēces izgudrojums – āmurs – ar cipariem, un nevar iztikt bez āmura un nevar iztikt bez digitālās pasaules.
(Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš) - 0 rakstair doma
- 2019.09.13, 08:10
- Rudens klāt. Vakar pārvalkos savilku biezās segas, jo negribu vēl sākt turēt logu ciet. Un labi, ka tā, no rīta bija pagrūti pamest zemsegas siltumu un izkāpt istabas vēsumā.
- 0 rakstair doma